Rīgas aktīvais centrs transformējas, bet savu nemainīgo vērtību saglabā

Rīgas aktīvais centrs – droša un nemainīga vērtība gan raugoties no investīciju, gan izvēloties šo teritoriju kā dzīves un darba telpu, prognozē eksperti.
Aktīvais centrs ir ideāla vieta nekustamajam īpašumam kā biznesam ar multifunkcionālu pielietojumu – gan komercplatībām un birojiem, gan dzīvokļu izīrēšanai, palielinoties tūristu plūsmai. Lai arī centrs šobrīd piedzīvo transformācijas par labu gājējiem un par sliktu privātajam transportam, Rīgas aktīvo centru arvien iekārojamāku padarīs iespēja visur ērti nokļūt ar kājām, draudzīgums velobraucējiem, kā arī skaista un sakopta pilsētvide ar daudziem atjaunotiem vēsturiskajiem namiem un parkiem.

Nomainot mašīnu pret velosipēdu
Kā jau tas notiek arī daudzās citās pasaules galvaspilsētās, par pilsētnieku pakāpenisku atteikšanos no automašīnām vēstī gan lēto taksometru kompāniju popularitātes pieaugums, gan velosipēdu popularitāte.

Līga Platais, “Depo projekts” arhitekte

Tāpat arī augšupeju piedzīvo tādi salīdzinoši jaunāki mobilitātes risinājumi kā auto un velo koplietošana, kas ļauj nomāt transporta līdzekli pat ļoti īslaicīgi – tikai, lai pārvietotos no punkta A un B un nedomāt par lielām formalitātēm vai uzturēšanu. “Turēt mašīnu, lai varbūt vienreiz mēnesī aizbrauktu uz laukiem, dzīvojot Rīgas centrā, kļūst pārāk neizdevīgi,” novērojusi arhitekte un “Depo projekts” partnere Līga Platais. “Jau šobrīd Rīgas centrs ir kļuvis draudzīgāks kājām gājējiem nekā braucējiem, un šī tendence tikai turpināsies. Ja tu dzīvo un strādā centrā, mašīna nav vajadzīga!” Viņa pieļauj, ka, tāpat kā daudzās citās pasaules pilsētās, ar laiku Rīgā attīstīsies maksas velostāvvietas, kas varētu būt plats solis velosipēdu popularitātes virzienā  un veicinās auto stāvvietu trūkuma Rīgas centrā mazināšanos dabiskā ceļā. “Dažs labs velosipēds jau šobrīd maksā dārgāk par automašīnu un kļūst par tādu kā statusu apliecinošu zīmi modernam rīdziniekam,” pārliecināta Līga Platais.

Tīrāks gaiss un mazāk trokšņa

Gvido Princis, Rīgas pilsētas galvenais arhitekts

Ieskicējot pilsētas plānus attiecībā uz Rīgas aktīvo centru, kas patlaban vēl tiek iedalīts robežās starp Bruņinieku, Čaka, Valdemāra ielu un Vecrīgu, Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Gvido Princis norāda, ka, līdzīgi kā Barona, Stabu un Elizabetes ielu atjaunošana, jau tuvākajā nākotnē tiks pakāpeniski uzsākta arī citu centra galveno ielu atjaunošana, padarot tās draudzīgākas kājām gājējiem un velo braucējiem. Tas aktivizē pilsētvidi, veicinot nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un uzņēmējdarbību.

“Lai arī pagaidām nav zināmi precīzi transporta infrastruktūras pilnveides projekti, skaidrs ir viens – privātā transporta pieejamība šajā pilsētas daļā kļūs arvien ekskluzīvāka, kas nozīmē, ka vides kvalitāte Rīgas centrā kļūs arvien labāka – tīrāks gaiss un mazāk trokšņa, kas ir ikvienas lielas pilsētas iedzīvotāja sapnis,” spriež G. Princis. Tāpat turpināsies parku un ielu apstādījumu atjaunošana. Paralēli skaistajām vēsturisko namu renovētajām fasādēm tiek sakārtoti arī iekšpagalmi ar zaļajām zonām, soliņiem un velosipēdu novietnēm, padarot centru arvien pievilcīgāku. Savukārt, attiecībā uz tā sauktajiem tumšajiem namiem jeb graustiem arhitekts norāda, ka jāturpina meklēt pilsētas un šo ēku īpašnieku sadarbības formas, jo katra nama stāsts, izmantošanas iespējas un arī potenciālās investīcijas ir atšķirīgas – vēsturiska nama gadījumā, kāds, piemēram, ir Brīvības un Matīsa ielas stūrī, nepieciešami daudz lielāki ieguldījumi nekā namam ar mazāku kultūrvēsturisko un arhitektonisko nozīmi.

Aktīvā centra pievilcību, salīdzinot ar Vecrīgu, noteikti vairo arī tas, ka tajā ir mazāk tūristu. Tomēr, meklējot Rīgas kolorītu, tūristi kļūst arī par ar vien centīgiem aktīvā centra komercpiedāvājuma patērētājiem.

Augstāka cena, bet mazāks risks
„IMMOSTATE” nekustamā īpašuma eksperts Aigars Strods norāda: “Lai arī dzīvokļu un biroju cenas aktīvajā centrā ir augstākas nekā attālākos Rīgas rajonos, jāskatās uz kopējiem

Aigars Strods, IMMOSTATE nekustamā īpašuma eksperts

ieguvumiem – patīkamu apkārtējo dzīves telpu, kā arī uz pārvietošanos ietaupītu laiku un izmaksām. Turklāt aktīvajā centrā iegādātam īpašumam vienmēr piemitīs mazāks risks vajadzības gadījumā to nepārdot, kā arī lielām cenu svārstībām, salīdzinot, piemēram, ar mikrorajoniem”. Kā labu piemēru pieprasījumam pēc mūsdienīgas dzīves telpas aktīvajā centrā viņš min renovēto vēsturisko namu Blaumaņa ielā 12: “Attīstītājs ne vien to radoši papildinājis, fasādei izvēloties košu – oranži sarkanu krāsu, bet respektējis arī tirgus pieprasījumu pēc kompaktākiem dzīvokļiem, un šobrīd jau pārdota ceturtā daļa dzīvokļu (lai gan pirmos dzīvokļus ekspluatācijā plānots nodot tikai 2020. gada sākumā)”. A.Strods nenoliedz, ka pieprasījumu veicinājušas arī attīstītāja piedāvātās samērā draudzīgās cenas – sākot no 2250 eiro kvadrātmetrā, kas apliecina, lai arī cik pievilcīgi nešķistu piedāvājums dzīvot renovētā vēsturiskā namā pilsētas centrā, cenai ir jābūt saistošai.

Kā novērojis eksperts, dzīvokļus aktīvajā centrā bieži vien iegādājas arī kā investīciju objektus, lai pēc tam tālāk izīrētu, jo tūristiem būtiski ir apmesties vietā, kur visi galvenie objekti ir sasniedzami kājām. Kopumā aktīvais centrs kļūst ar vien skaistāks – ir atjaunoti vēsturiskie nami Lāčplēša ielā 13, Blaumaņa ielā 12,  Brīvības ielā 46 un citi.

Blaumaņa iela 12, Rīga

Pakāpeniski atgriežas īres nami
Kā vēl vienu būtisku niansi Aigars Strods piemin to, ka centrā šobrīd ļoti aktivizējies īres namu tirgus, kas bija populārs pirmās brīvvalsts laikā. Šo procesu veicinājusi arī tā sauktā millenium paaudze, kas grib lielāku brīvību no piesaistes un atbildības par konkrētu nekustamo īpašumu, tādēļ vairāk izvēlas dzīvot izīrētos mājokļos. Tādēļ viņš iesaka – tiem namīpašniekiem, kuri vēl nav izlēmuši, kā tālāk attīstīt un rīkoties ar sev piederošajām ēkām, viens no risinājumiem ir skatīties īres namu virzienā. Īres tirgu sekmē arī tūrisma attīstība, kur īpaši iecienīti ir kompakti, nelielie apartamenti.

Ņemot vērā to, ka 20.gadsimta padsmitajos gados Rīgas centrā gadā uzbūvēja ap 300 jaunu namu, renovāciju, tuvākajā nākotnē, visticamāk, sagaidīs vēl daudzi nami, kas padarīs Rīgas centru arvien krāšņāku. Pēc arhitektes Līgas Platais sacītā, pārsvarā visi šie nami tika būvēti atbilstoši tā laika prasībām ar augstiem griestiem un plašām telpām, atbilstoši tā laika plānojuma principiem (maza virtuvīte, maza vannasistaba utt.), kas lielākoties vairs neatbilst mūsdienu sadzīves vajadzībām, tāpēc ir jāpārveido. “Šie nami godam izturējuši padomju laikus, tādēļ ir tikai likumsakarīgi, ka pēc morālās atjaunošanas tiem ir lielas priekšrocības, salīdzinot ar citiem nekustamajiem īpašumiem pilsētā”, vērtē arhitekte.

2019.03.7